Atskatos uz savu dzīvi
Domāju par atmiņām ik brīdi
Pateicos Tev, Dievs
Ka neesmu tāds kā ikviens
Bet ar savām īpašībām
Reizēm arī ar emocijām
Vienīgi Tu, Tēvs, dāvā man atmiņas
Par kurām es priecājos bez apstājas
Tās ir minūtes, stundas
Reizēm tikai mirkļi, kas nebeidzas
Stiprini Tu mani arī tad
Kad šķiet šīs atmiņas nav bijušas nekad
Atceros sevi mazu un palaidnīgu
Tevi, Kungs, ja godīgi, vēl nepazinu
Tomēr, iespējams, jau sirdī nojautu
Ka Tevi kādreiz iepazīšu
Tāpēc bezgala priecīgs, ka šai dzīvē esmu
Un Tevī, Kungs, dzīvoju